2025. gadā 51% Latvijas uzņēmēju norādīja, ka ir informēti par kapitāla tirgus iespējām, sasniedzot līdz šim augstāko rādītāju, savukārt 2026. gadā tas ir samazinājies līdz 44%. Vienlaikus ir pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri norāda, ka kapitāla tirgu neizprot – 30% salīdzinājumā ar 24% 2025. gadā. Savukārt atbilžu “grūti teikt” īpatsvars saglabājies relatīvi stabils – 26% šajā gadā, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā 2025. gadā. Šo tendenci iespējams skaidrot, analizējot uzņēmēju izpratnes līmeni par kapitāla tirgus iespējām. Dati rāda, ka galvenais šķērslis joprojām ir zināšanu trūkums, – 23% uzņēmēju norāda, ka viņiem nav pietiekamas izpratnes par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām. 

Vienlaikus pozitīvi, ka tradicionālie šķēršļi pakāpeniski zaudē savu nozīmīgumu – administratīvo slogu kā būtisku izaicinājumu min 16%, savukārt izmaksas un nevēlēšanās publiski atklāt informāciju par uzņēmumu – 16%. Samazinājies arī to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka kapitāla tirgus ir pārāk dārgs – 7%, kā arī mazāks skaits uzņēmēju kā šķērsli norāda banku piedāvājuma trūkumu – 3%. Tas liecina, ka kapitāla tirgus kā instruments kļūst pieejamāks un saprotamāks no praktiskā viedokļa. 

Tomēr vienlaikus saglabājas būtisks izaicinājums – izpratne. Pieaugot kapitāla tirgus aktualitātei un informācijas apjomam publiskajā telpā, uzņēmēju izpratne kļūst niansētāka, kas īstermiņā var atspoguļoties kā zemāks savu zināšanu novērtējums. To apstiprina arī pieaugošais atbilžu “grūti teikt” īpatsvars (22%), kā arī kategorija “cits” (13%), kas var liecināt par to, ka daļa uzņēmēju joprojām nav izveidojuši skaidru viedokli par kapitāla tirgus izmantošanu vai arī saskaras ar individuāliem šķēršļiem.