Par kādām alternatīvo finansējuma
piesaistīšanas iespējām esat dzirdējis (-usi)?
Lūdzu, norādiet, kuru no minētajām
alternatīvajām finansējuma piesaistīšanas
iespējām esat izmantojis(-usi)?
Uzņēmēju atturība kļūt redzamiem
ir iespējamās bremzes kapitāla tirgus attīstībai

Taujāti par galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmēji joprojām atturas no kapitāla tirgus izmantošanas, respondenti norādījuši, ka tas saistīts ar pārāk lielu administratīvo slogu un zināšanu trūkumu. 2025. gada dati liecina, ka 20 % uzņēmēju kā galveno šķērsli min administratīvo slogu, savukārt 9 % norāda, ka kapitāla tirgus ir pārāk dārgs. Salīdzinot ar 2023. gadu, nedaudz samazinājies to uzņēmēju īpatsvars, kuri atzīst zināšanu trūkumu (no 23 % līdz 20 %) vai izvēlas atbildi “grūti teikt” (no 20 % līdz 17 %), kas liecina par pakāpenisku informētības pieaugumu. Tomēr kapitāla tirgus joprojām tiek uztverts kā sarežģīts un mazāk pieejams finansējuma avots. 

Svarīgi, ka papildus galvenajiem šķēršļiem daļa uzņēmumu izrāda arī atturību no publiskuma un caurskatāmības – 6 % aptaujāto atzīst, ka nav gatavi publiski stāstīt par savu uzņēmumu. Starp retāk minētajiem, bet nozīmīgajiem iemesliem ir bažas par finanšu informācijas atklāšanu, reputācijas riskiem, īpašnieku kontroles zaudēšanu un uztvere par kapitāla tirgu kā birokrātisku risinājumu. Šie aspekti kopā veido psiholoģiskas un uztveres barjeras, kas būtiski kavē kapitāla tirgus praktisku izmantošanu.

Kāpēc neapsverat iespēju uzņēmuma vajadzībām
izmantot kapitāla tirgus sniegtās iespējas?

Aptaujas dati ļauj izdarīt secinājumu, ka kultūras un domāšanas maiņa ir tikpat būtiska kā regulējuma uzlabojumi vai finanšu stimulu veidošana. Kapitāla tirgus nevar kļūt par īstu izrāviena platformu, kamēr uzņēmējdarbības vide balstās uz slēgtu un ierobežotu darbību.

Lai arī informētība pieaug, kapitāla tirgus potenciāls Latvijā joprojām tiek izmantots minimāli. Problēmas sakne nav tikai zināšanu vai normatīvā regulējuma nepilnībās, bet dziļāk – uzņēmēju attieksmē, kultūrā un uztverē. Kamēr kapitāla tirgus tiks uztverts kā neskaidrs, dārgs un birokrātisks, tas nevar kļūt par izrāviena platformu. Tāpēc kapitāla tirgus attīstība nav iespējama bez pārdomāta stratēģiska virziena un drosmes mainīt uzņēmējdarbības domāšanas paradigmu.