Obligācijas
Visvairāk pieminētais tēmu bloks 2025. gadā, tāpat kā 2024. gadā. Lielākais pieminējumu lēciens bijis maijā – 756 pieminējumi. Interesanti, ka maijā obligāciju tematiku veidoja plašs uzņēmumu loks bez izteiktas koncentrēšanās ap kādu vienu uzņēmumu.
Mediju saturā obligāciju tematika pārsvarā parādās uzņēmējdarbības kontekstā, veidojot aptuveni divas trešdaļas publikāciju. Finanšu sektora institūciju un investīciju infrastruktūras (bankas, birža, investori) ziņas veido aptuveni piektdaļu publikāciju, savukārt ar konkrētām uzņēmumu obligāciju emisijām saistītas publikācijas – aptuveni 10%.
Obligācijas - 6 805 pieminējumi (2025)
Obligācijas – pieminējumu pīķi (2025)
Akciju emisija, IPO
Akciju emisija medijos pieminēta 624 reizes, savukārt nākamais bloks – IPO jeb sākotnējā akciju kotācija biržā – 3 677 publikācijās. Šis fakts ir īpaši interesants tādēļ, ka divas trešdaļas pieminējumu veido viens uzņēmums – “airBaltic”. Aizvadītais gads šim uzņēmumam ir bijis, aviācijas terminoloģijā runājot, turbulencēm bagāts. Un jau šogad, paziņojot pērnā gada rezultātus, tika klusām atzīts tas, ko varēja prognozēt, – iziešana biržā pagaidām tiek atlikta.
2025. gadā uzņēmumu komunikācija medijos ietvēra vairākus tematiskos virzienos: IPO sagatavošana un investoru piesaiste (~30%), finanšu situācija un finansējuma vajadzības (~25%), valdības un politiskās diskusijas par uzņēmuma nākotni (~20%), stratēģiskā partnerība un investori (piem., “Lufthansa”) (~15%), uzņēmuma darbības attīstība (flote, maršruti, pasažieri) (~10%).
Kopumā “airBaltic” gadījums 2025. gadā būtiski ietekmēja IPO tematisko uztveri publiskajā telpā, lielā mērā sasaistot to ar politiskām diskusijām un uzņēmuma finanšu izaicinājumiem.
Akciju emisija - 624 pieminējumi (2025)
IPO - 3677 pieminējumi (2025)
Kotācija biržā
Šo bloku 2025. gadā veido 3 408 pieminējumi. Kotācija biržā medijos ir divslāņaina tēma: vienlaikus politikas diskusija par valsts uzņēmumiem un praktiska uzņēmumu kotēšanas/investoru piesaistes tēma. Atšķirībā no IPO šeit politiskais komponents ir daudz izteiktāks un strukturē visu naratīvu.
Bloks sastāv no piecām galvenajām tematiskajām sadaļām: vislielāko daļu veido politiskās diskusijas par valsts uzņēmumu iespējamu kotēšanu, īpaši attiecībā uz tādiem uzņēmumiem kā “airBaltic”, “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži”; tai seko konkrētu uzņēmumu kotēšanas plāni un IPO sagatavošana, kur dominē “airBaltic” piemērs; trešo sadaļu veido plašāki analītiski raksti par kapitāla tirgus attīstību un investīciju vidi, kuros bieži pieminēti “Nasdaq Riga” un “ALTUM”; ceturto – finanšu sektora un biržas infrastruktūras jautājumi; savukārt piekto – starptautiskais un Baltijas konteksts, tostarp tādi piemēri kā “Ignitis Group” u. c.
Kotācija biržā – 3408 pieminējumi (2025)
Kotācija biržā – pieminējumu “pīķi” (2025)
Arī valsts amatpersonas publiski vairākkārt aktualizējušas jautājumus par kotāciju biržā, paužot gatavību redzēt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības biržā, lai nodrošinātu gan kapitāla piesaisti, gan iespēju iedzīvotājiem kļūt par līdzīpašniekiem valsts uzņēmumos. No šīs apņēmības, kas pausta gan publiskajos izteikumos, gan politikas plānošanas dokumentos, reālajā praksē līdz šim redzams mazāk. Tomēr, kā mēdz teikt, – silts nāk ar sildīšanu, labs ar gaidīšanu. Iespējams, tēma ir jau tik ilgi apspriesta, ka beidzot sāksies arī praktiski soļi.
Kapitāla tirgus
Šajā blokā vērts ielūkoties dziļāk – kapitāla tirgus plašākā nozīmē. Tas 2025. gadā dažādos veidos Latvijas medijos pieminēts 2 900 reižu. Šī tematika pārsvarā parādās uzņēmumu finansējuma piesaistes un investoru aktivitātes kontekstā. Politiskās diskusijas par kapitāla tirgu veido salīdzinoši nelielu, bet redzamu daļu publikāciju, un tās galvenokārt saistītas ar kapitāla tirgus attīstības politiku un valsts uzņēmumu iespējamo iesaisti biržā.
Var pieņemt, ka šajā – Saeimas vēlēšanu gadā – diskusijas par iešanu vai neiešanu biržā iegūs vēl emocionālākas toņkārtas un priekšvēlēšanu retorikas drāmas mums ir garantētas vismaz līdz 3. oktobrim.
Kapitāla tirgus diskusijas attīstība publiskajā telpā ir arī viens no svarīgākajiem faktoriem, kas var ietekmēt tirgus izaugsmes tempu. Plašāka un konsekventāka komunikācija var veicināt gan uzņēmēju, gan investoru izpratni un iesaisti, stiprinot kapitāla tirgus lomu Latvijas ekonomikā.
Kapitāla tirgus – 2 900 pieminējumi (2025)
Kapitāla tirgus pieminējuma “pīķi” (2025)
