Metodoloģija
Pētījums balstīts uz rāmējumu teoriju (Framing Theory) – vienu no populārākajiem konceptuālajiem ietvariem mediju un komunikācijas pētniecībā. Tās pamatā ir uzskats, ka mediji ne tikai atspoguļo realitāti, bet arī konstruē to, izvēloties konkrētus aspektus, akcentus un interpretācijas shēmas satura atspoguļošanai . R
Izmantota kvalitatīvā satura analīze, kur deduktīvā daļa balstās uz teorētiski iegūto rāmējumu tipoloģiju (8 rāmējumi), bet induktīvā daļa paredz jaunu, datu vadītu kategoriju rašanos analīzes gaitā.Galvenā analīzes vienība ir virsraksts un ievada teksts (pirmie 2–3 teikumi). Šī pieeja izvēlēta, jo virsraksti un ievadi atspoguļo redakcijas lēmumus par to, kas ir galvenais ziņā un kā to rāmēt. Tas ir primārais kontakts ar auditoriju, un tajos koncentrējas medija rāmēšanas stratēģija visskaidrākajā formā.
No LETA mediju monitoringa datubāzes tika automātiski iegūti visi 2025. gada raksti, kas saturēja atslēgvārdus “akcijas”, “obligācijas”, “kapitāla tirgus” un “finanšu tirgus”. Tika veikta nejaušā izlase – 20 raksti mēnesī (kopā 240 rakstu), nodrošinot vienmērīgu sadalījumu pa mēnešiem. Pēc manuālas dublikātu un tematiski neatbilstošu rakstu izslēgšanas un jaunu manuāli atlasītu rakstu iekļaušanas galīgajā izlasē tika ietverti 239 materiāli no 47 Latvijas medijiem. Apskatītas gan drukāto mediju, gan interneta portālu, gan dažādu audiovizuālo raidījumu publikācijas.
Mediju telpas piedzīvo sašaurināšanos
Latvijas mediju telpa pēdējās desmitgadēs piedzīvo sašaurināšanos un specializēto mediju izzušanu. Lielākie tirgus spēlētāji (“LSM”, “TV3 Group”, “Delfi”, “TVNET” u. c.) piedāvā plaša klāsta saturu, savukārt specializētie finanšu izdevumi ir izzuduši vai būtiski zaudējuši savu pozīciju tirgū. Rezultātā auditorijas daļa, kas nav pastiprināti ieinteresēta vai iesaistīta kapitāla tirgos, galvenos ar “naudas lietām” saistītos tematus uzzina no vispārīgā satura medijiem, kuros reti darbojas žurnālisti, kas specializējas tieši kapitāla tirgu tematikā.
Vispārīgā satura mediji kapitāla tirgus tēmai galvenokārt pievēršas brīžos, kad temats kļūst aktuāls plašākai sabiedrībai un kad no mediju loģikas viedokļa par to nevar neziņot. Piemēram, pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumu kritumu pasaules tirgus svārstību rezultātā vai valsts lielāko kapitālsabiedrību potenciālās kotācijas biržā kontekstā. Šādās situācijās mediji realizē vienu no svarīgākajām funkcijām demokrātiskā sabiedrībā – sargsuņa vai sabiedrības aizstāvja lomas. Tiek runāts par problēmām, kas jau ir radušās, vai par potenciālajām problēmām, ar ko auditorija varētu saskarties.
Satura rāmējums – dominē korporatīvā prizma
Gandrīz 59% materiālu dominē trīs rāmējumi – korporatīvais , iespēju/izaugsmes un tirgus kustība. Tas liecina, ka mediji kapitāla tirgu atspoguļo galvenokārt kā uzņēmumu darbības telpu, nevis kā plašākai sabiedrībai nozīmīgu sistēmu. Tādējādi radot distanci starp auditoriju un materiālu, signalizējot, ka stāsts drīzāk ir paredzēts nozares profesionāļiem, nevis plašākai sabiedrībai. Tas potenciāli var būt viens no skaidrojumiem, kāpēc sabiedrības kopējā interese un zināšanas par finansēm un kapitāla tirgus tematiku ir salīdzinoši zema.
Dominējošie rāmējumi
Rāmējums = veids, kā medijs “iesaiņo” un pasniedz informāciju. Piemēram, vienu un to pašu notikumu var rāmēt kā iespēju vai kā risku.
Kapitāla tirgus temats –
tehnisks un institucionāls, bez personalizācijas
Runājot par tematu daudzveidību un aktualizāciju Latvijas medijos, finanšu pratības saturs veido 14% materiālu, taču cilvēkstāstu rāmējums kā primārais izlasē faktiski neparādās. Viens no klasiskajiem veidiem, kā mediji veicina sabiedrības interesi par tematiem un piesaista auditorijas uzmanību, ir sarežģītu sociālpolitisku vai makroekonomisku tematu attēlošana caur indivīdu pieredzēm. Ievāktajā datu izlasē redzams, ka, aprakstot Latvijas kapitāla tirgu, šāda prakse nav ierasta.
Tirgus kustības, proti, vienkārša tirgus realitātes attēlošana, ir dominējošais fona rāmējums – tas ir biežākais sekundārais rāmējums (34% materiālu), ko žurnālisti pievieno gandrīz jebkura tipa stāstam, lai kontekstualizētu notikumus ar tirgus datiem.
Izlasē iekļautais vienīgais specializētais kapitāltirgus medijs “Investoru Klubs” (15,9 % no izlases) ataino būtiski atšķirīgu pieeju salīdzinājumā ar vispārīgajiem medijiem. “Investoru Kluba” dominējošais rāmējums ir tirgus kustības (31,6 %) un risks/iespējas, savukārt vispārīgo mediju galvenais rāmējums ir korporatīvais (27,9 %) un regulatīvais (14,4 %). Tas nozīmē, ka specializētais medijs skatās uz tirgu no investora perspektīvas – kā uz mehānismu ar kustībām un riskiem, bet vispārīgie mediji – kā uz institucionālu un politisku telpu ar uzņēmumu paziņojumiem un regulatoru lēmumiem.
Uzņēmumu stāsti (22,6 %) un regulācija/politika (18,4 %) kopā veido vairāk nekā 40 %. Privātā investora stāsts praktiski neeksistē (0,8 %).
Kopējā tonalitāte – mēreni pozitīva
Tomēr, lai gan mediji šiem tematiem visbiežāk pievēršas tikai brīžos, kad ir kādas būtiskas problēmas, kas var ietekmēt Latvijas iedzīvotājus, kopējā tonalitāte analizētajiem materiāliem ir mēreni pozitīva. Tonalitāte gan nenosaka saturu, un klasiskā mediju sistēmā neitrāls tonis, kas ļauj auditorijai patstāvīgi izdarīt secinājumus un veidot spriedumu par satura pozitīvo vai negatīvo ietekmi, tiek uzskatīta par labo praksi ziņu žurnālistikā.
Iespēju rāmējums – vienīgais bez negatīva satura. Riska rāmējums – vienīgais bez pozitīva satura. Korporatīvais rāmējums ir izteikti neitrāls (71 %).
Pensiju sistēma ir visnegatīvākais temats (56 % negatīvi). Uzņēmumu stāsti ir pozitīvi vai neitrāli 89 % gadījumu. Regulācijas temats uzrāda otro augstāko negatīvismu (39 %).
Negatīvā tonalitāte koncentrējas specifiskās tēmās: pensiju sistēmā (56 % negatīva) un regulācijas/politikas jautājumos (39 % negatīva), savukārt uzņēmumu stāsti 89 % gadījumu ir pozitīvi vai neitrāli. Kritiskāks tonis ir arī materiāliem, kas vēsta par politiskās elites darbībām un lēmumiem. Tā ir ierasta prakse demokrātisku valstu medijiem. Vienlaikus pētījums atklāj, ka informatīvo klimatu ietekmē gan konkrēti notikumi, gan noteikta sezonalitāte. Gada sākumā (janvāris–februāris) negatīvā tonalitāte sasniedza 35–37 % (“airBaltic” nedienas), bet maijā nokrita līdz 5 %. Rudenī dominēja korporatīvie stāsti (obligāciju emisiju sezona), jūlijā – regulatīvais rāmējums.
