Pēc jaunākā 2025. gada Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometra (Barometrs) datiem Latvijas kapitāla tirgus ir sasniedzis rekordaugstu līmeni –  pieauga gan piesaistītais finansējuma apjoms, gan darījuma skaits. Kapitāla tirgus apgrozījums gada griezumā palielinājies par 24%, audzis arī darījumu skaits, turklāt par to arvien vairāk dzirdam arī medijos. Tajā pašā laikā tirgus piedāvājuma pusē attīstības lēciens ir lēnāks. Kāpēc uzņēmumi ir atturīgi, un ko darīt lietas labā, lai attīstītu Latvijas kapitāla tirgu?

Uzņēmējiem – joprojām nepietiekamas zināšanas

No visiem Barometrā aptaujātājiem uzņēmējiem, tikai 44% procenti dzirdējuši par kapitāla tirgu (salīdzinot ar 2025. gada aptaujas datiem – kritums par 7 procentpunktiem ). To, ka Latvijas uzņēmēji informēti nepietiekami, atzīst arī Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps. Tas veidojies vēsturiski. Tradicionāli pamata finansējuma avots uzņēmumiem ir banku piedāvātās iespējas un tās uzņēmēji pārzina labi.. “Tādēļ svarīgi uzsvērt, ka kapitāla tirgus var lieliski papildināt banku finansējumu,” norāda Uldis Cērps.

“Kapitāla tirgu nereti maldīgi uztver kā piemērotu finansējuma avotu tikai lieliem uzņēmumiem. Vienlaikus redzam, ka interese pamazām pieaug, īpaši obligāciju segmentā. Tāpēc svarīgi ir uzņēmējiem skaidri parādīt, kādos gadījumos kapitāla tirgus var būt noderīgs finansējuma avots,” Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Pēc aktuālajiem Barometra datiem, 85% uzņēmēju pat neapsver izmantot kapitāla tirgus iespējas tuvāko 12 mēnešu laikā. Viens no veidiem, kā mainīt attieksmi – vairāk runāt par konkrētiem piemēriem un uzņēmumiem no Baltijas, kuri ar kapitāla tirgus palīdzību piesaistījuši līdzekļus attīstībai, darbības paplašināšanai vai padarījuši finansējuma struktūru elastīgāku.

Kas vēl uzņēmumus attur? Aizspriedumi, ka kapitāla tirgus ir sarežģīts, dārgs un administratīvi smagnējs process. “Turklāt Latvijā vēsturiski daudzi uzņēmumu īpašnieki ir devuši priekšroku pilnīgai paša kontrolei pār uzņēmumu un nav bijuši gatavi iesaistīt ārējos investorus,” pauž Uldis Cērps. Tāpat klātesošs ir aizspriedums, ka Latvijas tirgus tam ir par mazu. Tirgus dziļums gan sāk pieaugt – pēdējie gadi skaidri parāda, ka uzņēmumu obligāciju pieprasījums pieaug, krietni pārsniedzot piedāvājumu.

Vairāk emitē obligācijas, mazāk kotē akcijas – kāpēc?

Viena no tendencēm, kas parādās Barometrā – uzņēmumi ir naskāki uz obligāciju emisiju nekā akciju kotēšanu biržā (IPO). Kā skaidro Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, tas atspoguļo attīstīto valstu situāciju, ne tikai Latvijas: “Parāda finansējuma, ko nodrošina obligāciju emisijas, apjomi attīstītajās valstīs ir krietni lielāki nekā akciju kapitāla finansējums. Līdz ar to tikai loģiski, ka obligāciju emisiju uzņēmumiem bieži ir pirmais solis kapitāla tirgū – tā ļauj salīdzinoši ātri un vienkāršāk piesaistīt finansējumu konkrētiem attīstības projektiem, vienlaikus veidojot pieredzi darbā ar investoriem.”

Kotēt akcijas biržā ierasti pa spēkam ir nobriedušākiem uzņēmumiem, kam šis solis ir nākamais attīstības posms, kas veicina izaugsmi un investoru interesi. Latvijas vājais punkts joprojām ir nelielais tirgus mērogs un pozitīvo piemēru trūkums – uzņēmumi maz apsver kapitāla piesaistīšanu ar publiskas akciju emisijas palīdzību. Arī medijos pārsvarā ziņas ir informatīvas un analītiskas, bet trūkst praktisko piemēru un pieredzes stāstu par straujāku uzņēmumu izaugsmi, ko var nodrošināt kapitāla tirgus. “Tas nozīmē, ka pastāv būtisks potenciāls padarīt kapitāla tirgu uzņēmējiem (sevišķi ambicioziem uzņēmējiem ar straujas biznesa izaugsmes ambīcijām) saprotamāku un pievilcīgāku,” uzsver Roberts Idelsons. Vajadzīgs skaidrojošais darbs – saprotama informācija par kapitāla tirgus finansējuma iespējām dažādos uzņēmuma attīstības posmos. Noderīga būtu arī ciešāka sadarbība starp uzņēmējiem, finanšu institūcijām un kapitāla tirgus dalībniekiem.

“Tāpēc īpaši svarīgi ir turpināt attīstīt iniciatīvas, kas sniedz praktisku pieredzi un skaidru izpratni par kapitāla tirgus iespējām – piemēram, izglītojošus pasākumus, pieredzes apmaiņas formātus un reālu uzņēmumu piemēru popularizēšanu. Viens no šādiem praktiskiem instrumentiem ir Signet Bankas Kapitāla tirgus akadēmija, kas uzņēmējiem piedāvā koncentrētas zināšanas par finansējuma piesaistes iespējām un palīdz saprast konkrētus soļus ceļā uz kapitāla tirgu. Tas palīdz veidot uzticēšanos kapitāla tirgum kā pieejamam un efektīvam instrumentam uzņēmumu izaugsmei,” Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Ko varam darīt labāk?

Lai Latvijas kapitāla tirgus attīstītos, mērķtiecīgi jārīkojas vairākos virzienos. Jau pieminētais skaidrojošais darbs ir viena lieta, taču jāaudzē arī investoru bāze – gan privāto, gan institucionālo, kas veicinātu pieprasījumu pēc vērtspapīriem. Liela nozīme ir arī valstij, kas parūpētos par skaidru, ilgtermiņā paredzamu nodokļu politiku. “Akciju tirgus “dziļuma” palielināšanā liela atbildība gulstas uz valsti, jo pēdējo 30 gadu laikā nav bijis pietiekams politisks atbalsts lielu valsts uzņēmumu akciju kotēšanai biržā,” norāda Uldis Cērps.

Savukārt Roberts Idelsons norāda, ka jauna impulsa spēcīgs katalizators būtu valsts kapitālsabiedrību kotēšana biržā – to pierāda arī kaimiņvalstu pieredze. “Šādi lēmumi palienātu tirgus aktivitāti, stiprinātu investoru uzticību un piesaistītu starptautisko investoru interesi, vienlaikus dodot skaidru signālu par Latvijas ekonomikas attīstības ambīcijām,” skaidro Signet Bankas valdes priekšsēdētājs. Latvijā līdz šim nav bijis piemēra no valsts puses, un tas ietekmē arī privāto uzņēmumu gatavību – nav spēcīga precedenta, privātais sektors gaida, bet akciju tirgus attīstās lēni. Tāpēc jāstrādā pie uzņēmumu, ierēdņu un politiķu  finanšu pratības uzlabošanas un vēlmes mijiedarboties ar investoriem.

“Kapitāla tirgus pēc būtības ir uzticības un riska uzņemšanās ekonomika. Tas attīstās tur, kur uzņēmumi ir gatavi dalīties savā attīstības stāstā ar kapitāla tirgus dalībniekiem, savukārt investori – ieinteresēti ieguldīt nākotnes izaugsmē,” Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

“ELKO Grupa” direktors Svens Dinsdorfs par uzņēmuma pieredzi, emitējot obligācijas: "“ELKO Grupa” vēsturē esam īstenojuši jau četras obligāciju emisijas. Līdz ar to dalība kapitāla tirgū norit salīdzinoši raiti un strukturēti. Brīžos, kad bija nepieciešamas papildu konsultācijas, ļoti būtisku atbalstu sniedza pieredzējusī Signet Bankas komanda, kas palīdzēja gan sagatavošanās posmā, gan komunikācijā ar investoriem. Kopumā process bija disciplinējošs, bet ne sarežģīts.

Lielākais ieguvums ir finanšu elastība un spēja nodrošināt pietiekamus apgrozāmos līdzekļus straujas izaugsmes un izaicinošu tirgus apstākļu laikā. Vienlaikus obligāciju emisija ir arī stratēģisks instruments – tā ļauj diversificēt finansējuma avotus. Pretstatā banku kreditēšanai, obligāciju emisija ir ilgtermiņa produkts. Ne mazāk svarīgs ieguvums ir reputācijas aspekts: dalība kapitāla tirgū apliecina uzņēmuma caurspīdīgumu, labu korporatīvo pārvaldību un vairo uzticību no investoru, partneru un finanšu institūciju puses."

Raksta avots: delfi.lv

Raksts tapis sadarbībā ar Signet Banku